Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
satrenkāt
satrenkāt [satrȩŋ̃kât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
Trenkājot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt, nodzenāt (to).
PiemēriSuns satrenkājis grūsno teli.