uzmūrēt
uzmūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Mūrējot izveidot, uzcelt.
PiemēriUzmūrēt sienu no ķieģeļiem.
- Uzmūrēt sienu no ķieģeļiem.
- Uzmūrēt kamīnu.
- Mūrnieks uzmūrējis skursteni.
- No laukakmeņiem uzmūrēta kūts.
1.1.Izveidot (ligzdu) no kādas masas.
PiemēriPajumtē bezdelīgas uzmūrējušas ligzdu.
- Pajumtē bezdelīgas uzmūrējušas ligzdu.