manna
manna lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sīki putraimi, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un tos smalki saskaldot.
PiemēriMannas putraimi.
- Mannas putraimi.
- Iebērt verdošā pienā mannu.
1.1.Ēdiens, kas izgatavots no šiem putraimiem.
PiemēriMannas putra ar ķīseli.
- Mannas putra ar ķīseli.
2.Vecajā Derībā – ēdiens, ko Dievs deva jūdiem, kad tie klejoja pa tuksnesi.
2.1.pārnestā nozīmē; konstrukcijā: vārdu savienojums "debesu manna" Kaut kas ļoti labs, negaidīti, bez pūlēm iegūstams.
PiemēriViņi laikam cerēja, ka no debesīm līs debesu manna.
- Viņi laikam cerēja, ka no debesīm līs debesu manna.
- Cik noprotu, diezgan daudzi gaida debesu mannu.
Cilme:No latīņu, grieķu manna, kam pamatā aramiešu mannā, arābu mann ‘dažu tuksneša augu sula’.
Normatīvais komentārs:Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna.