Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izplaucēt1
izplaucēt [izplàucêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Plaucējot izkarsēt, iztīrīt (parasti trauku).
PiemēriIzplaucēt mucu ar verdošu ūdeni.
1.1.Izraisīt stipru apdegumu (parasti no iekšpuses).
PiemēriIzplaucēt kaklu.