Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izplaucēt2
izplaucēt [izplaûcêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
PiemēriIzplaucēt bērzu zarus.