izplaucēt2
izplaucēt [izplaûcêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
PiemēriIzplaucēt bērzu zarus.
- Izplaucēt bērzu zarus.
- Siltais pavasaris izplaucē augļu kokus pirms laika.