Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nodūdot
nodūdot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs; formā: trešā persona Īsu brīdi dūdot un pārstāt dūdot (par baložiem).
PiemēriUz palodzes nodūdo balodis.
  • Uz palodzes nodūdo balodis.
2.transitīvs Maigi, mīlīgi pateikt.
PiemēriNodūdot ko medainā balsī.
  • Nodūdot ko medainā balsī.
2.1.Maigi, mīlīgi runājot, pavadīt (kādu laiku).
PiemēriVisu vakaru viņi kā divi balodīši nodūdoja.
  • Visu vakaru viņi kā divi balodīši nodūdoja.