glancēt
glancēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
glancējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
PiemēriGlancēts fotopapīrs.
1.1. Spožs, spīdīgs.
PiemēriBiezs, glancēts žurnāls.