uzošņāt
uzošņāt [uzuôšņât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.formā: trešā persona Ošņājot atrast (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns uzošņā mājupceļu.
2.sarunvaloda Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
PiemēriUzošņāt, kur vīrs paslēpis naudu.