sačākstēt
sačākstēt -čākstu, -čāksti, -čākst, pag. -čākstēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Kūstot kļūt nestipram, irdenam.
PiemēriSniegs saulē noplacis un sačākstējis.
- Sniegs saulē noplacis un sačākstējis.
- Sačākstējis ledus.
1.1.Bojājoties kļūt irdenam, mīkstam.
PiemēriSačākstējis apmetums.
- Sačākstējis apmetums.
- Visi sīpoli sačākstējuši.
2.sarunvaloda Kļūt ļoti vārgam, nespēcīgam.
PiemēriSačākstējis večuks.
- Sačākstējis večuks.
- Kaut kad būšu veca un sačākstējusi.