vairoties
vairoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Radīt pēcnācējus (par dzīvniekiem, augiem); radīt jaunus (savas sugas) pārstāvjus.
PiemēriStrauji vairoties.
- Strauji vairoties.
- Neļaut baktērijām vairoties.
- Tulpes vairojas ar sīpoliņiem.
- Eiropas ūdeles vairojas reizi gadā.
- Jau iesākumā Dievs deva pavēli visiem zvēriem un putniem – vaislojieties un vairojieties!
2.Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā.
PiemēriJa naudu krāj, tā pamazām vairojas.
- Ja naudu krāj, tā pamazām vairojas.
- Vairojas vietējo preču veikali.
3.Kļūt intensīvākam, spēcīgākam.
PiemēriVairojas dusmas, neiecietība.
- Vairojas dusmas, neiecietība.
- Lai vairojas prieks!