vairīties
vairīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Rīkoties tā, lai (kas) netiek skarts, nesaskaras.
PiemēriVairīties no sitieniem.
- Vairīties no sitieniem.
- Vairīties no apskāvieniem.
1.1.Rīkoties tā, lai nesastaptos (ar kādu).
PiemēriVairīties no cilvēkiem.
- Vairīties no cilvēkiem.
- Vairīties vairos no svešiem.
1.2.Rīkoties tā, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
PiemēriMeitene runāja, vairīdamās skatīties acīs.
- Meitene runāja, vairīdamās skatīties acīs.
- Viņi vairījās lūkoties viens uz otru.
1.3.Sargāties (no kā).
PiemēriVairīties no trokšņa.
- Vairīties no trokšņa.
- Vairīties no tiešiem saules stariem.
- Zvēriņš ir bailīgs, vairās no gaismas.
2.Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
PiemēriVairīties no pompoziem pasākumiem.
- Vairīties no pompoziem pasākumiem.
- Viņa arvien vairās no skaļiem cilvēkiem, trokšņainām kompānijām.
2.1.Censties ko nedarīt.
PiemēriVairīties apspriest dažus tematus.
- Vairīties apspriest dažus tematus.
- Vairīties teikt patiesību.
- Nedrīkst vairīties no dialoga ar sabiedrību.