vairogs
vairogs [vaĩruõgs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa – īpaša plāksne, ar ko atvairīja pretinieka cirtienus ar zobenu.
PiemēriBronzas, dzelzs vairogs.
- Bronzas, dzelzs vairogs.
- Apaļš koka vairogs.
- Bruņinieks ar šķēpu un vairogu.
1.1.Šāda veida apbruņojuma daļa mūsdienās (piemēram, policijā).
PiemēriAr vairogiem bruņoti policisti.
- Ar vairogiem bruņoti policisti.
1.2.Tas, kas pasargā (no kā).
PiemēriPretraķešu aizsardzības vairogs.
- Pretraķešu aizsardzības vairogs.
2.Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
PiemēriBruņurupuču bruņu augšējais vairogs.
- Bruņurupuču bruņu augšējais vairogs.
- Ērces ķermeni sedz mīksts, krokots vairogs.
3.Plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
PiemēriReklāmas vairogi.
- Reklāmas vairogi.
- Basketbola grozs ar vairogu no stiklašķiedras.
4.joma: botānika Ziedkopa, kurā apakšējo ziedu kāti ir garāki par augšējo ziedu kātiem.
PiemēriDekoratīvās ābeles ziedi parasti novietoti čemuros vai vairogos.
- Dekoratīvās ābeles ziedi parasti novietoti čemuros vai vairogos.