vairogs
vairogs [vaĩruõgs] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa – īpaša plāksne, ar ko atvairīja pretinieka cirtienus ar zobenu.
PiemēriBronzas, dzelzs vairogs.
1.1.Šāda veida apbruņojuma daļa mūsdienās (piemēram, policijā).
PiemēriAr vairogiem bruņoti policisti.
1.2.Tas, kas pasargā (no kā).
PiemēriPretraķešu aizsardzības vairogs.
2.Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
PiemēriBruņurupuču bruņu augšējais vairogs.
3.Plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
PiemēriReklāmas vairogi.
4.joma: botānika Ziedkopa, kurā apakšējo ziedu kāti ir garāki par augšējo ziedu kātiem.
PiemēriDekoratīvās ābeles ziedi parasti novietoti čemuros vai vairogos.