vairoties
vairoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās atgriezenisks, darbības vārds
1.Radīt pēcnācējus (par dzīvniekiem, augiem); radīt jaunus (savas sugas) pārstāvjus.
PiemēriStrauji vairoties.
2.Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā.
PiemēriJa naudu krāj, tā pamazām vairojas.
3.Kļūt intensīvākam, spēcīgākam.
PiemēriVairojas dusmas, neiecietība.