Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzburbt
uzburbt 3. pers. -burbst, pag. -burba darbības vārds; intransitīvs
1.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt irdenam, porainam.
PiemēriMitrumā uzburba apmetums.
  • Mitrumā uzburba apmetums.
  • Uzburba salijušais grīdas segums.
  • Ceļš lietū uzburbis.
  • Uzburbušas tapetes.
2.Slimīgi uztūkt.
PiemēriBāla, uzburbusi seja.
  • Bāla, uzburbusi seja.
  • Uzburbis deguns.
  • pārnestā nozīmē Pilsēta ir slimīgi izburbusi.