aizdomāties
aizdomāties [àizduõmâtiês] -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
PiemēriViņš bija tā aizdomājies, ka nedzirdēja jautājumu.
- Viņš bija tā aizdomājies, ka nedzirdēja jautājumu.
1.1.Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
PiemēriAizdomāties par mūsu attieksmi pret citiem.
- Aizdomāties par mūsu attieksmi pret citiem.
- Šis jautājums lika aizdomāties.
1.2.Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
PiemēriEs tik tālu nebiju aizdomājies.
- Es tik tālu nebiju aizdomājies.
- Neviens nav aizdomājies par to, ka viņš ir slims.