Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
superfinišs
superfinišs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izcili labs finiša rezultāts.
PiemēriSuperfinišs biatlonā.
  • Superfinišs biatlonā.
  • Dāmu superfinišs.
2.Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
PiemēriTīrais superfinišs.
  • Tīrais superfinišs.
  • Superfinišs ir metāla virsmu apdare, ko veic ar divām smalkgraudainām galodiņām.
Cilme:No latīņu super ‘pār; virs’ un angļu finish.