īpatnis
īpatnis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
īpatne dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: vīriešu dzimte Patstāvīgi eksistējošs organisms, atsevišķs pārstāvis (kādā sugā, grupā).
PiemēriPasaulē palikuši tikai daži šo dzīvnieku īpatņi.
2.Īpatnējs cilvēks; savādnieks.