sakārtotība
sakārtotība [sakā̀rtuôtĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
PiemēriĀrējās vides sakārtotība.
- Ārējās vides sakārtotība.
- Priekšstati par sakārtotību.