šķilties
šķilties 3. pers. šķiļas, pag. šķīlās atgriezenisks, darbības vārds
1.Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (par putnu mazuļiem).
PiemēriCāļi šķilas no olām.
2.Rasties, parādīties (par dzirkstelēm, uguni).
PiemēriNo pakaviem šķiļas dzirkstis.
2.1.pārnestā nozīmē Tikt veikli, raiti teiktam, runātam.
PiemēriMeitenei valoda šķiltin šķīlās.
3.Virzīties cauri smaganām un parādīties (par zobiem).
PiemēriBērnam šķiļas piena zobi.
3.1.Nākt ārā (no čaulas, apvalka).
PiemēriKastaņi šķiļas ārā no savām čaulām.