šķilties
šķilties 3. pers. šķiļas, pag. šķīlās darbības vārds; atgriezenisks
1.Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (par putnu mazuļiem).
PiemēriCāļi šķilas no olām.
- Cāļi šķilas no olām.
2.Rasties, parādīties (par dzirkstelēm, uguni).
PiemēriNo pakaviem šķiļas dzirkstis.
- No pakaviem šķiļas dzirkstis.
- Šķiļas zibeņi, līst lietus.
- pārnestā nozīmē Naidīgas dzirkstis šķiļas pa labi un pa kreisi.
2.1.pārnestā nozīmē Tikt veikli, raiti teiktam, runātam.
PiemēriMeitenei valoda šķiltin šķīlās.
- Meitenei valoda šķiltin šķīlās.
- Kolektīvā nemitīgi šķiļas asprātības.
3.Virzīties cauri smaganām un parādīties (par zobiem).
PiemēriBērnam šķiļas piena zobi.
- Bērnam šķiļas piena zobi.
3.1.Nākt ārā (no čaulas, apvalka).
PiemēriKastaņi šķiļas ārā no savām čaulām.
- Kastaņi šķiļas ārā no savām čaulām.
- Pavasarī viss dīgst un šķiļas.