atvēzēt
atvēzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
atvēziens lietvārds; vīriešu dzimte
Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
PiemēriAtvēzēt zobenu.
- Atvēzēt zobenu.
- Atvēzēt roku ar šķēpu tālu atpakaļ.
- Nolikt pagali un atvēzēt cirvi.