šļākt
šļākt šļācu, šļāc, šļāc, pag. šļācu darbības vārds; transitīvs
1.Strauji virzīt spēcīgu (kā, parasti ūdens) strūklu, šalti.
PiemēriUgunsdzēsēji šļāc virsū ūdeni degošajai mājai.
- Ugunsdzēsēji šļāc virsū ūdeni degošajai mājai.
- Ielu laistītājs šļāc uz abām pusēm spēcīgas ūdens strūklas.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Šļākties.
PiemēriAlus putas šļāc pāri glāzes malām.
- Alus putas šļāc pāri glāzes malām.
- Vīns šļākdams tek ārā no mucas.