nonāvēt
nonāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
PiemēriNonāvēt cilvēku.
- Nonāvēt cilvēku.
- Nonāvēt medījumu.
- Nonāvēt aiz neuzmanības.
- Nonāvēt ar spēcīgu sitienu pa galvu.
- Sprādziens šahtā nonāvē vairākus ogļračus.