Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
iepriecināt
iepriecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
iepriecinājums vīriešu dzimte, lietvārds
Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
PiemēriIepriecināt kolēģus ar labu ziņu.