uzvedināt
uzvedināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
uzvedinājums lietvārds; vīriešu dzimte
Panākt, būt par cēloni, ka kāds tiek ierosināts, pamudināts (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
PiemēriUzvedināt bērnu uz atklātību.
- Uzvedināt bērnu uz atklātību.
- Raksts uzvedināja uz pārdomām.
- Viņš uzvedināja mani uz sarunu.