nogremdēt
nogremdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogrimst.
PiemēriNogremdēt laivu.
- Nogremdēt laivu.
- Nogremdēt jūrā kuģi.
- Vētra nogremdē baržu.
- Pasažieru tvaikoni nogremdēja torpēda.
1.1.Iegremdēt (ko) līdz (ūdenstilpes) dibenam.
PiemēriNogremdēt jūrā atkritumus.
- Nogremdēt jūrā atkritumus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
PiemēriNogremdēt konkurentu.
- Nogremdēt konkurentu.
- Neļaut nogremdēt tautsaimniecības nozari.
- Sieviete ir tas spēks, kas vīrieti var gan pacelt, gan nogremdēt.