nogrēkoties
nogrēkoties [nùogrȩ̀kuôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izdarīt grēku.
PiemēriNogrēkoties Dieva priekšā.
- Nogrēkoties Dieva priekšā.
- Nogrēkoties pret sesto bausli.
1.1.Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
PiemēriReizēm gadās nogrēkoties.
- Reizēm gadās nogrēkoties.
- Vai esmu ko nogrēkojies?
- Pēteris piepeši nokāra galvu kā nogrēkojies zēns, kurš labi zina, par ko saņem sodu.