Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nogrēkoties
nogrēkoties [nùogrȩ̀kuôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izdarīt grēku.
PiemēriNogrēkoties Dieva priekšā.
  • Nogrēkoties Dieva priekšā.
  • Nogrēkoties pret sesto bausli.
1.1.Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
PiemēriReizēm gadās nogrēkoties.
  • Reizēm gadās nogrēkoties.
  • Vai esmu ko nogrēkojies?
  • Pēteris piepeši nokāra galvu kā nogrēkojies zēns, kurš labi zina, par ko saņem sodu.