Paplašinātā meklēšana
Meklējam savs.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (257):
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- kompromiss Ar savstarpēju piekāpšanos panākta vienošanās.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
- atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
- saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
- atgrūsties Attālināties savstarpējas iedarbības rezultātā.
- draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
- saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
- topogrāfija Audu un orgānu savstarpējais izvietojums kādā ķermeņa daļā.
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
- ārlaulības bērns bērns, kura vecāki nav savstarpējā laulībā.
- klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
- krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
- korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
- derēt Būt savstarpēji atbilstošiem.
- saderēt Būt savstarpēji saskanīgam; būt izmantojamam kopā (ar ko).
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
- ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
- magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
- sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
- sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
- saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
- saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
- dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
- divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
- ambivalents Divējāds, savstarpēji pretrunīgs.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- diloģija Divi saturā savstarpēji saistīti daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
- pāris Divu vienādu, savstarpēji saistītu priekšmetu kopums.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
- ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
- elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
- konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
- sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
- rotācija Ierēdņu, amatpersonu u. tml. savstarpēja nomaiņa.
- adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- norunāties Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
- eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
- kārtot rēķinus izskaidroties, noskaidrot (savstarpējās attiecības).
- iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
- uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- pajukt Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
- sadarbība Kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība.
- sastrādāties Kopīgi strādāt; savstarpēji saskaņoti strādāt.
- kopā Kopīgi, līdz ar kādu citu; savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem).
- sadarboties Kopīgi, savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
- simfonija Kopskaņa, atsevišķu detaļu savstarpēja saskaņa, šīs kopskaņas izpausme.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
- radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
- potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
- mehāniskā kustība ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
- esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
- eksogāmija Laulību ierobežojums, kas nepieļauj radinieku savstarpējas laulības.
- izlīdzināt Līdzsvarot, savstarpēji saskaņot.
- izsvarot Līdzsvarot, vienmērīgi sadalīt, savstarpēji saskaņot.
- līdzīgs Līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
- otrs Lieto, lai norādītu savstarpēju saistību, sakaru.
- viena lieta – otra lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- viena lieta – cita lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- vienošanās Līgums, oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības.
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
- astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
- mērīties Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, pēctecīgs, savstarpēji saistīts.
- norēķināties Nokārtot savstarpējās attiecības; atriebties.
- cits Norāda uz (cilvēku, priekšmetu, parādību) savstarpēju sakaru, secību.
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- sa- Norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
- sa- Norāda uz savstarpēju darbību.
- ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- veselums Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
- vienots veselums noteikta cieši savstarpēji sasaistītu sastāvdaļu, elementu sistēma, kopa, grupa.
- biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
- metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
- līgums Oficiāla rakstveida vienošanās par savstarpējām saistībām.
- noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- koordinācija Organisma norišu, funkciju saskaņotība, savstarpēja atbilstība.
- konkurence Organismu savstarpējā sacensība par izdzīvošanu.
- pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
- saskaņot Padarīt savstarpēji atbilstīgu, piemērotu.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- izpalīdzēties Palīdzēt (savstarpēji).
- sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savstarpēji cieši saistās.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, arī ciešas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp ko) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta savstarpēju sakaru nodrošināšanai.
- attiecība Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
- konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
- sakars Pazīšanās, savstarpēja sadarbība.
- koordinators Persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību.
- partneris Persona, uzņēmums, organizācija u. tml., ar kuru saista savstarpējas (piem., līguma, darījuma) attiecības.
- radi Personas, ko saista savstarpēja radniecība.
- virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- pievilt Piekrāpt (savstarpējās attiecībās).
- ko- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz (kā) savstarpējo saistību, kopību, līdzdalību.
- disproporcija Proporcionalitātes trūkums, daļu savstarpējā nesamērība, neatbilstība.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
- iet roku rokā rīkoties kopā, savstarpējā saskaņā, vienoti.
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- norunāt Runājot savstarpēji vienoties.
- kooperācija Sadarbība, kopdarbība, viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- kontakts Sadarbība, savstarpēji sakari.
- kooperēt Sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanā; kooperēties.
- kooperēties Sadarboties viena un tā paša darba vai savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- sacirsties Sadurties, nesaskanēt, nonākt savstarpējās pretrunās, konfliktā (piem., par uzskatiem).
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
- lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva saka par atrisinājumu, ko panāk savstarpēji piekāpjoties.
- vilku likumi saka, ja valda nesaudzīga savstarpēja cīņa.
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība (starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- medusmēnesis Sākuma posms (piem., savstarpējās attiecībās), kad viss šķiet ideāli.
- samīt Samazināt (savstarpēji).
- simetrija Samērība, savstarpēja atbilstība, saskaņa (par parādībām dabā, sabiedrībā).
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- nesaskaņa Saskaņas, savstarpējas atbilstības trūkums.
- satiksme Saskarsme, savstarpēji kontakti (starp cilvēkiem).
- sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
- viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- sajūgt Savienot, savstarpēji saistīt vienā sistēmā.
- kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (starp cilvēkiem, cilvēku grupām).
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), panākt savstarpēju saprašanos.
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piem., par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panākt savstarpēju vienošanos.
- krustoties Savstarpēji ietekmēties; saplūstot, savstarpēji tuvināties.
- proporcija Savstarpējs daļu, elementu samērs, savstarpēja attiecība.
- valoda Saziņas savstarpējo signālu kopums (dzīvniekiem).
- scēna Skaļš, demonstratīvs strīds, savstarpējo attiecību konflikta risinājums.
- interference Skaņas, gaismas u. tml. viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- popurijs Skaņdarbs, kas savirknēts no tematiski savstarpēji nesaistītiem dažādu citu skaņdarbu fragmentiem.
- šuri muri slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības.
- kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
- stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
- komunikabilitāte Spēja viegli nodibināt un īstenot savstarpējus kontaktus.
- konference Sporta komandu vai klubu asociācija, kuras dalībnieki piedalās savstarpējās spēlēs un sacensībās.
- saspēle Sporta spēlē – savstarpēja darbību saskaņošana starp komandas spēlētājiem.
- brīvmūrnieki Starptautiska organizācija, kas balstās uz brālības un savstarpējas palīdzības principiem un kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); masoni.
- samērs Stāvoklis, kad (kas) ir samērīgs; savstarpēja (kā) atbilstība.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
- bezsvara Tāds (ķermeņa) stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
- saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- koherents Tāds, kam piemīt koherence; savstarpēji saskaņots, sakarīgs.
- intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība; draudzīgs, tuvs.
- nesakarīgs Tāds, kam trūkst loģiskas sakarības, savstarpēja saistījuma; nesaprotams, neloģisks.
- abpusējs Tāds, kas attiecas gan uz vienu, gan otru (pusi); savstarpējs.
- salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- naidīgs Tāds, kas ir savstarpējā naidā; tāds, kas pauž naidu, nelabvēlību (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
- savienots Tāds, kas ir savstarpēji saistīts.
- saderīgs Tāds, kas ir savstarpēji saskanīgs; tāds, kas ir izmantojams kopā (ar ko).
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji tik cieši saistīts, ka nav iespējams šķirt, atdalīt vienu no otra.
- savējais Tāds, kas kādam pieder, piemīt; savs.
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un pastāv (piem., savstarpējās attiecībās).
- nesaderīgs Tāds, kas nav savstarpēji saderīgs, saskanīgs, arī savienojams, izmantojams kopā.
- neloģisks Tāds, kas neatbilst loģikas likumiem; tāds, kam trūkst pamatojuma, savstarpējas sakarības; nesaprotams.
- integrēts Tāds, kas sastāv no atsevišķiem, savstarpēji saistītiem elementiem, tomēr pastāv kā vienots veselums.
- sarežģīts Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādām savstarpēji saistītām sastāvdaļām, elementiem.
- mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu); tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
- nešķirams Tāds, kas vienmēr ir kopā ar kādu; tāds, ko savstarpēji saista ļoti ciešas, draudzīgas attiecības.
- saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- vienots Tāds, kur ir (parasti pozitīva) savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kompakts Tāds, kura daļas ir savstarpēji cieši saistītas; īss, koncentrēts.
- saskanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība, arī savstarpējā saskaņa, harmonija.
- nesamērīgs Tāds, kurā nav samērības; tāds, kura sastāvdaļas, elementi savstarpēji neatbilst (piem., pēc lieluma, formas).
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
- trigonometriskās funkcijas taisnleņķa trijstūru malu savstarpējās attiecības (piem., sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss).
- kopība Tas, kas ir kopīgs vairākiem, daudziem; cieša savstarpēja vienotība.
- audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem; austa drēbe.
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
- kompozīcija Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
- tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- pakete Vairāku savstarpēji saistītu dokumentu (likumu, normatīvu aktu u. tml.) kopums.
- sakārtojums Valodas vienību (piem., vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- cilpa Veidojums (no dzijas, diega u. tml.), kam ir loka vai apļa forma un kas galā savstarpēji krustojas.
- konsistence Vielas daļiņu savstarpējā saistība.
- stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- reakcija Vielu savstarpēja ķīmiska iedarbība, kā rezultātā rodas viena vai vairākas jaunas vielas.
- ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- kartelis Vienas nozares ražotāju, izejvielu piegādātāju u. tml. apvienība, kas darbojas uz līguma pamata, lai novērstu savstarpēju konkurenci, kontrolētu ražošanu un tirgu.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- gamma Viendabīgu, bet savstarpēji atšķirīgu pārdzīvojumu, to izpausmju secīgs kopums.
- gamma Viendabīgu, bet savstarpēji atšķirīgu priekšmetu, parādību rinda, virkne.
- izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
- bartera darījums vienošanās par maiņas tirdzniecību, par preču un pakalpojumu savstarpēju apmaiņu bez naudas kā maksāšanas līdzekļa; barters.
- konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
- shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
- ekoloģija Zinātne par organismu un vides savstarpējām attiecībām.
savs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV