Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
norunāties
norunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
PiemēriViņš ir norunājies līks.