Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
korelēt
korelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
PiemēriVai personības izaugsme korelē ar ieguldītajiem līdzekļiem?