mantinieks
mantinieks lietvārds; vīriešu dzimte
mantiniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Persona, kas manto vai kurai ir tiesības uz mantojumu.
PiemēriLikumiskais mantinieks.
- Likumiskais mantinieks.
- Neatraidāmais mantinieks.
Stabili vārdu savienojumiNeatraidāmais mantinieks.
- Neatraidāmais mantinieks — mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
2.Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
PiemēriĢimenē gaidāms mantinieks.
- Ģimenē gaidāms mantinieks.
3.Darba turpinātājs; pēctecis.
PiemēriVectēva talanta mantinieks.
- Vectēva talanta mantinieks.
- Jaunais dziedātājs kļuva par izcilā tenora mantinieku.