Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mantinieks
mantinieks lietvārds; vīriešu dzimte
mantiniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Persona, kas manto vai kurai ir tiesības uz mantojumu.
PiemēriLikumiskais mantinieks.
Stabili vārdu savienojumiNeatraidāmais mantinieks.
2.Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
PiemēriĢimenē gaidāms mantinieks.
3.Darba turpinātājs; pēctecis.
PiemēriVectēva talanta mantinieks.