pēctecis
pēctecis dsk. ģen. -ča lietvārds
pēctece lietvārds
1.Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, savas ģimenes iepriekšējām paaudzēm; pēcnācējs.
PiemēriSenas aristokrātu dzimtas pēctecis.
- Senas aristokrātu dzimtas pēctecis.
- ASV pirmā lēdija – verga pēctece ar tiesību doktores diplomu.
1.1.Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
PiemēriSuns ir titulētu vecāku pēctecis.
- Suns ir titulētu vecāku pēctecis.
- Papes pļavās atkal ganās seno tauru pēcteči.
1.2.formā: daudzskaitlis Cilvēki, cilvēku paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējām paaudzēm.
PiemēriLībiešu cilšu pēcteči.
- Lībiešu cilšu pēcteči.
- Seno vikingu pēcteči.
2.Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
PiemēriPašreizējā prezidenta pēctecis.
- Pašreizējā prezidenta pēctecis.
2.1.pārnestā nozīmē Pārņēmējs, (kā) turpinātājs.
PiemēriLatvija ir 1940. gadā okupētās Latvijas Republikas pēctece.
- Latvija ir 1940. gadā okupētās Latvijas Republikas pēctece.