sakrokot
sakrokot [sakruõkuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
sakrokojums lietvārds; vīriešu dzimte
sakrokoties darbības vārds; atgriezenisks
Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
PiemēriSakrokot audumu.
- Sakrokot audumu.
- Sakrokot aizkaru augšējo malu.
- Pie potītēm sakrokots zābaku stulms.