Paplašinātā meklēšana
Meklējam raukt.
Atrasts vārdos (60):
- raukt:1
- braukt:1
- traukt:1
- noraukt:1
- paraukt:1
- saraukt:1
- spraukt:1
- uzraukt:1
- raukties:1
- apbraukt:1
- atbraukt:1
- attraukt:1
- iebraukt:1
- izbraukt:1
- iztraukt:1
- nobraukt:1
- notraukt:1
- pabraukt:1
- sabraukt:1
- satraukt:1
- uzbraukt:1
- uztraukt:1
- aizbraukt:1
- aiztraukt:1
- pārbraukt:1
- pārtraukt:1
- piebraukt:1
- brauktuve:1
- satraukts:1
- traukties:1
- uztraukts:1
- mazbraukts:1
- saraukties:1
- spraukties:1
- iebrauktuve:1
- ietraukties:1
- izbraukties:1
- izbrauktuve:1
- iztraukties:1
- nobraukties:1
- nobrauktuve:1
- notraukties:1
- pabraukties:1
- satraukties:1
- uzbrauktuve:1
- uztraukties:1
- aiztraukties:1
- iespraukties:1
- izspraukties:1
- nepārtraukts:1
- pārbrauktuve:1
- pārtrauktība:1
- pārtraukties:2
- pārtraukties:1
- paspraukties:1
- piebrauktuve:1
- pietraukties:1
- saspraukties:1
- aizspraukties:1
- caurbrauktuve:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (646):
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
- noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizkuģot Aizbraukt ar kuģi.
- aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
- aizlidot Aizbraukt.
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
- aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
- uzsist pa federi aizmukt; aizbraukt.
- nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
- iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
- aizducināt Ar dobju troksni aizbraukt.
- aizdūkt Ar dūcošu troksni aizbraukt.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
- apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
- aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- atripot Atbraukt (par transportlīdzekli).
- atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
- atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
- stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
- aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- atlaist Ātri atkļūt (parasti atbraukt).
- atskriet Ātri atnākt, atbraukt u. tml.
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- nesties Ātri braukt.
- vālēt Ātri braukt.
- ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- izmaukt Ātri iziet, izbraukt.
- pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko); šķērsot (ko).
- uzmesties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- steigt Ātri virzīties, braukt.
- steigties Ātri virzīties, braukt.
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt.
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt; piesteigties.
- aizlaisties Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- aizšaut Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- pārvilkt svītru atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- pārvilkt krustu atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- trīcēt Baiļoties, uztraukties (par ko).
- baiļoties Bažīties, uztraukties.
- bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti.
- uzkārties Bloķēties un pārtraukt atbildes reakciju (par datoru, programmu u. tml.).
- pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- kratīties Braukt (ar transportlīdzekli).
- celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
- nobraukt Braukt (kādu laikposmu).
- uzmīt Braukt (minot divriteņa pedāļus).
- maukt Braukt (parasti ātri).
- kāpt uz kuģa Braukt (prom) ar kuģi.
- laivot Braukt ar laivu.
- skrituļot Braukt ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
- smaiļot Braukt ar smailīti.
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- braukt par zaķi braukt bez biļetes.
- snovot Braukt no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
- braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- braukt soļos braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- nākt Braukt šurp (ar laivu, kuģi).
- braukt mežā braukt uz mežu strādāt meža darbus.
- aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
- lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
- ņemt Braukt, izbraukt (kādā veidā).
- ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
- dragāt Braukt, virzīties lielā ātrumā.
- rullēt Braukt.
- plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
- tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- būt kājās Būt satrauktam, nemierīgam.
- nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
- atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- piebrauktuve Ceļš, pa kuru var piebraukt (pie kā, kam klāt).
- sisties starpā censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- sisties vidū censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
- monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
- aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
- krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
- nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
- krustām šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
- izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
- šķirties Doties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu).
- laist Doties; ātri braukt, skriet, iet.
- nodrāzties Drāžoties noskriet, nobraukt.
- pieducināt Ducinot piebraukt (pie kā, kam klāt).
- nodunēt Dunot aizbraukt.
- danga Dziļi iebraukta gramba, bedre (zemes ceļā).
- pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
- pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
- ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
- aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
- aizgrīļoties Grīļojoties aiziet, aizbraukt.
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
- iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
- ienākt Iebraukt (kur iekšā).
- ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
- apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- špūre Iebraukta sliede, gramba.
- sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka kustību (pa šo ceļu).
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- iestumties Iespraukties.
- stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
- mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
- šķērsot Iet, braukt (kam) šķērsām pāri.
- maisīties Iet, braukt (kur, pa dažādām vietām).
- pavadīt Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
- vilkties kā gliemezim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
- vilkties kā vēzim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
- satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; satraukt; sabiedēt.
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- nobraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa.
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt.
- šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums, kas dzirdams kam sanot.
- švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
- šalkas Ilgstošu, nepārtrauktu dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkoņa.
- žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
- invalīdu nobrauktuve īpaši iekārtota nobrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos.
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piem., sejas daļu).
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, norisi).
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, procesu).
- nostāt Izbeigt, pārtraukt (piem., kādu darbību) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (veikt kādu darbību) – par ierīcēm, mehānismiem.
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam.
- izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, par braucējiem tajos).
- iziet Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
- bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
- baidīties Izjust nemieru, satraukumu; uztraukties.
- ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
- bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
- kastrēt Izoperēt dzimumdziedzerus vai citādā veidā pārtraukt to darbību.
- mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
- mirkšķināt Izplatīt īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- satraucēt Iztraucēt, arī sabaidīt, satraukt.
- iztrūcināt Iztraucēt; izbaidīt, arī satraukt.
- iztraukt Iztraukties.
- izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
- izlīst Izvirzīties, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
- uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
- nobēdāties Kādu brīdi raizēties, uztraukties.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
- satraukties Kļūt (parasti ļoti) satrauktam.
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
- uztraukties Kļūt uztrauktam.
- ķilda Konflikts (parasti sadzīviska rakstura), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
- aizkratīties Kratoties aizbraukt.
- nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
- plēst matus krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
- ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- nokuģot Kuģojot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
- pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- izlavierēt Lavierējot izbraukt, iziet.
- vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- izvilkties Lēnām izbraukt – par transportlīdzekļiem.
- čukāt Lēni braukt, pārvietoties.
- nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
- piejoņot Lielā ātrumā piebraukt, arī pieskriet.
- kā ziedi lielā daudzumā; nepārtrauktā virknē (cits aiz cita).
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
- viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
- un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- heisā Lieto, sākot strauju kustību (piem., braucienu) vai aicinot traukties līdzi.
- heijā Lieto, sākot strauju kustību vai aicinot traukties līdzi.
- aizlīgot Līgojoties aiziet, aizbraukt.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
- apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
- bojāt nervus likt uztraukties, nervozēt.
- saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
- aizklapēt Likvidēt, pārtraukt (kā) darbību.
- atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
- svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
- aizjoņot Ļoti ātri aizbraukt, aizskriet u. tml.
- aiztraukties Ļoti ātri aizvirzīties; aiztraukt (1).
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt (uz kurieni).
- bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- nolūzt Ļoti nogurstot, pārtraukt iesākto un doties atpūsties; no liela noguruma aizmigt.
- ņemt pie sirds ļoti pārdzīvot, raizēties, uztraukties.
- nokaitināt Ļoti stipri satraukt, saniknot (dzīvnieku).
- straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām.
- aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm.
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt (kur).
- izmanevrēt Manevrējot izbraukt.
- pakutināt Mazliet satraukt, uzbudināt.
- uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- līdzsvarots Mierīgs, nesatraukts (piemēram, par cilvēku, tā raksturu).
- līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
- aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
- mīties Minot pedāļus, braukt (ar velosipēdu).
- nomīt Minot pedāļus, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- laga Navigācijas ierīce kuģa ātruma mērīšanai, arī nobrauktā attāluma noteikšanai.
- ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties.
- izlaist līkumu neiet, nebraukt pa taisnāko ceļu.
- laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- kā uz adatām nemierīgi, nepacietīgi sēdēt; būt ļoti satrauktam.
- ar katru mirkli nemitīgi, nepārtraukti; arvien.
- neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
- trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
- vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
- vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
- ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- elevators Nepārtrauktas darbības kravas pacēlājs vertikālā vai gandrīz vertikālā virzienā.
- slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
- konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties (piem., par kukaiņiem).
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem.
- no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
- mita Nepārtraukti, bez apstājas.
- kā pa konveijeru nepārtraukti, bez pārtraukuma.
- ne dienu, ne nakti nepārtraukti, nevienu brīdi.
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli).
- ikkatru acumirkli nepārtraukti, vienmēr.
- ikkatru mirkli nepārtraukti, vienmēr.
- ikkatru brīdi nepārtraukti, vienmēr.
- caurs Nepārtraukti, visu laika posmu.
- vienā gabalā nepārtraukti.
- visu laiku nepārtraukti.
- kontinuitāte Nepārtrauktība, pēctecība, turpināšanās.
- pastāvīgs Nepārtraukts, arī biežs.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, pēctecīgs, savstarpēji saistīts.
- cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
- tirāde Nepārtrauktu vārdu, teikumu virkne.
- plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- neatlaidīgs Nerimstošs, nemitīgs, nepārtraukts.
- atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
- neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko).
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
- nomaukt Nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- norullēt Nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noripināt Nobraukt (kādu attālumu).
- noripot Nobraukt (kādu attālumu).
- nobliezt Nobraukt (parasti ātri, strauji).
- noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
- nolaisties Nobraukt lejā.
- nomērot Noiet, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
- cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
- no Norāda uz darbības nepārtrauktību.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- apraut Noraukt (par adījumu, valdziņu skaitu).
- notraust Noraust, notraukt.
- infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- pagāzt Pabraukt, pabraukāties.
- paripināt Pabraukt.
- pairties Pabraukties (parasti laivā) pa ūdeni; paairēties.
- pasteigties Pacensties virzīties (iet, braukt u. tml.) pēc iespējas ātrāk.
- nervozēt Padarīt (kādu) nervozu; uztraukt, satraukt.
- noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
- izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
- nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
- izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
- samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- pagriezt ceļu paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- griezt ceļu paiet, pabraukt sāņus, lai palaistu kādu garām.
- sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds kļūst nemierīgs, uzbudināts, satraukts, rīkojas nesavaldīgi.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot runāt, dziedāt u. tml.
- pieripināt Panākt, ka (kas) pieripo; piebraukt (transportlīdzekli).
- izraut Panākt, ka tiek pārtraukts esošais stāvoklis, mainīti apstākļi.
- pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
- nimfomānija Pārāk bieža vai nepārtraukta meklēšanās.
- pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
- mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
- saraut Pārtraukt (attiecības, sakarus u. tml.).
- noņemt no krūts pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
- apstāties Pārtraukt (darbību).
- atlaisties Pārtraukt (darbu, nodarbi u. tml.), piekāpties; atteikties (no iecerēm).
- izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psiholoģisku stāvokli).
- atslēgt Pārtraukt (kā, piem., enerģijas, ūdens) piegādi, darbību.
- noslāpēt Pārtraukt (kā) darbību.
- slēgt Pārtraukt (kāda) līdzdalību kolektīvā, iestādē; izslēgt (2).
- modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
- mest mieru pārtraukt (kādu darbību).
- apturēt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
- pārtraukt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
- norimties Pārtraukt (ko darīt); nomierināties.
- iekonservēt Pārtraukt (ko) ekspluatēt, būvēt u. tml., pasargājot (to) no bojāšanās.
- ieturēt pauzi pārtraukt (ko) uz kādu brīdi.
- uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
- atmest Pārtraukt (ko), atbrīvoties (no kā).
- apturēt Pārtraukt (mašīnas, mehānisma) darbību; apstādināt (ko).
- saraustīt Pārtraukt (parasti pēkšņi, uz neilgu laiku).
- iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
- noslēgt Pārtraukt (piem., elektrības, ūdens) piegādi; pārtraukt (piem., ūdensvada) darbību.
- izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
- kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- atmosties Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- pauzēt Pārtraukt (skaņdarba) skanējumu, atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
- nolikt ieročus pārtraukt bruņotu cīņu, pretdarbību; arī padoties.
- mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- nomest ieročus pārtraukt cīņu, padoties.
- stāt Pārtraukt darboties (par organismu, tā daļām).
- izslēgties Pārtraukt darboties (piem., par mašīnu, ierīci u. tml.).
- atliekt muguru pārtraukt darbu, atpūsties.
- apraut pienu pārtraukt dot pienu vai dot to ievērojami mazāk (par govīm).
- nogriezt elektrību Pārtraukt elektroenerģijas piegādi.
- pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
- nomest masku pārtraukt izlikšanos, parādīt savu īsto dabu, būtību.
- atņemt Pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
- slēgt kontu pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
- izšķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību.
- lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu izpildi.
- atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
- salabt Pārtraukt naidoties, atjaunot iepriekšējās, labās attiecības.
- apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- izstāties Pārtraukt piedalīties (kur).
- uzgriezt muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
- atšķelties Pārtraukt sakarus, saistību (ar kādu sabiedrības grupu).
- pamodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt dzīvības procesus (par parādībām dabā).
- modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus.
- likvidēties Pārtraukt savu darbību (piem., par organizāciju, uzņēmumu).
- nozust no skatuves pārtraukt savu darbību, beigt pastāvēt.
- nokāpt no kuģa Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- nokāpt krastā Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- nokāpt malā Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- nogriezt ūdeni Pārtraukt ūdens piegādi.
- kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- nošķirt bērnu no (mātes) krūts pārtraukt zīdīt bērnu ar krūti.
- apstādināt Pārtraukt, apturēt (mašīnas, mehānisma) darbību.
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piem., iestādes, sanāksmes) darbību, norisi, stāvokli.
- mest pie malas Pārtraukt, beigt (darbību).
- stāties Pārtraukt, beigt darbību, rīcību (par cilvēkiem, dzīvniekiem); apstāties.
- mest kaktā pārtraukt, beigt nodarboties (ar ko).
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- debloķēt Pārtraukt, izbeigt (kā) blokādi, atjaunot (kā) funkcionēšanu.
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u. tml. darbību); slēgt.
- apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
- lauzt Pārtraukt, izbeigt.
- pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
- beigt Pārtraukt, neturpināt.
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
- novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
- pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
- pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
- brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem (1. Pasaules kara laikā).
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
- sadrumstalot Pavājināt, pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām.
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt, būt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni; izstāties.
- aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
- aizdegties Pēkšņi kļūt ļoti satrauktam, saniknotam.
- aizraut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi).
- iztrūkties Pēkšņi pārtraukt kādu darbību; uzmosties.
- apraut Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
- pārgriezt Pēkšņi pārtraukt; pāršķelt.
- pārraut Pēkšņi pārtraukt.
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
- aizsist Pēkšņi uz brīdi pārtraukt (piem., elpu).
- aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
- nogriezt kā ar nazi Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- aizcirst Pēkšņi, uz kādu brīdi pārtraukt.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
- pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
- pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem).
- pierullēt Piebraukt klāt (ar transportlīdzekli); piebraukt klāt (par transportlīdzekli).
- piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- pieripināt Piebraukt, pieripot (par transportlīdzekli).
- pieripot Piebraukt.
- mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
- padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
- nobloķēt Pilnībā pārtraukt (kā) funkcionēšanu, darbību; panākt, ka nevar izmantot (ko).
- izbeigt Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt kāda miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- nopukšķināt Pukšķinot pabraukt (garām kam).
- aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties [2] (1).
- lasīties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet.
- aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
- izpūst Pūšot aizvirzīt, aiztraukt (parasti par vēju).
- žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
- žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
- kveldēt Radīt nemieru, satraukt.
- zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
- nosprostot Radot šķērsli (kādā vietā), kavēt, pārtraukt plūsmu, pārvietošanos (pa to).
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, pārtraukt (kā plūsmu, pārvietošanos).
- bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piem., par seju); kļūt krunkainam.
- ūdens resursi reāli izmantojamie saldūdeņi, kas ūdens riņķojuma procesā nepārtraukti atjaunojas.
- raukties Refl. --> raukt (1); tikt rauktam.
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
- aizrībināt Rībinot aizvirzīties, aizbraukt.
- nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt.
- sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
- sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
- uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega).
- sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, likt uztraukties, raizēties.
- kā (ieeļļota) mašīna saka par tādu, kas darbojas bez apstājas, nepārtraukti.
- strīpa pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
- svītra pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
- kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
- kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
- kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
- kauties ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
- visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- iebraukt Sākot braukt ar jaunu transportlīdzekli, darbināt (to) īpašā braukšanas režīmā.
- noraut pienu sākt dot maz piena vai pārtraukt (to) pavisam.
- sacepties Sākt uztraukties, iekarst (par ko).
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
- ielocīties Saliecoties iespraukties, iesēsties u. tml.
- monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
- saliņa Samērā neliela vieta ielas braucamajā daļā, kuru var izmantot gājējs, pirms šķērsot nākamo brauktuves joslu.
- sajaukt prātu samulsināt, saviļņot, satraukt.
- savilkt Saraukt (ādu), sašaurināt (poras) – par vielām.
- sašķiebt Saraukt (seju, tās daļu).
- sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļu); būt par cēloni, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās); sagrumbot.
- saraut Saraukt.
- sašķiebties Saraukties (par seju, tās daļu).
- kā elektrizēts saspringts; satraukts.
- ķerties pie sirds Satraukt, aizkustināt.
- izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; izbaidīt.
- kā uz ecēšām satraukti, nemierīgi.
- sadauzīties Satraukties, ilgāku laiku trokšņaini skraidot, draiskuļojoties.
- uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties; pieaugt (piemēram, par kā intensitāti).
- uzvilkties Satraukties; kļūt nervozam; zaudēt savaldību.
- kā aizsvilis satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
- kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
- jaukt prātu saviļņot, satraukt.
- jaukt mieru saviļņot, satraukt.
- jaukt domas saviļņot, satraukt.
- process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
- brasls Sekla vieta (parasti upē), pa kuru var pārbrist, pārbraukt.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks – nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
- apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
- noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
- ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- dedzināt Spēcīgi satraukt, mocīt.
- sabangot Spēcīgi saviļņot, satraukt.
- apraut Spēji pārtraukt.
- apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt.
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); aizspriesties.
- aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (piem., par elpu, balsi).
- mirdzināt Spīdināt (mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu).
- izspiest Spiežot (piem., pedāli, slēdzi), pārtraukt ierīces, mehānisma darbību.
- zibsnis Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
- līst Spraukties, tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā, kam cauri u. tml.).
- līst Spraukties, virzīties (pa ko neērtu, šauru).
- balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
- pārtraukums Stāvoklis, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- pamiers Stāvoklis, kad uz laiku ir pārtraukta karadarbība; karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību.
- nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet; ātri aizbraukt.
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties; arī bieži (ko) darīt.
- drāzt Steigties, ātri skriet, ātri braukt, ātri virzīties; drāzties.
- drāzties Steigties, ātri skriet; ātri braukt, ātri virzīties.
- sacelt kājās Stipri satraukt (vairākus, daudzus).
- sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
- atbrāzties Straujā gaitā atsteigties, ātri atbraukt; brāžoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izbrāzties Straujā gaitā izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzbrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
- uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
- aizlaist Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
- izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
- pārcirst Strauji pārtraukt.
- dzīties Strauji virzīties, traukties.
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā).
- izstumties Stumjoties izbraukt (ar laivu, plostu no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- izstūrēt Stūrējot (transportlīdzekli), izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- nostūrēt Stūrējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- piestūrēt Stūrējot piebraukt.
- nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
- uzspiestās svārstības svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
- piebraucams Tāds (parasti ceļš), pa kuru var piebraukt.
- izbraucams Tāds (piem., ceļš), pa ko var izbraukt; tāds, ko iespējams šķērsot braukšus.
- pamests Tāds, ar kuru ir pārtrauktas attiecības.
- nedziestošs Tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti.
- izmisis Tāds, kas ir izmisumā; ļoti satraukts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- staipīgs Tāds, kas lejot, tecinot u. tml. virzās nepārtrauktā tievā lentveida, diegveida plūsmā (par ko šķidru, pabiezu).
- nerimstošs Tāds, kas nepierimst, bet noris, pastāv visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
- nebeidzams Tāds, kas noris ilgstoši, nepārtraukti vai bieži atkārtojoties.
- dienišķs Tāds, kas notiek, ir katru dienu; tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi.
- nerimtīgs Tāds, kas notiek, noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
- ausīgs Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
- nesatricināms Tāds, ko grūti izbeigt, pārtraukt (par psihisku stāvokli).
- grambains Tāds, kur ir grambas; izbraukts, bedrains.
- nedzīvs Tāds, kurā dzīvības norises ir pārtrauktas vai vājas; bez kustības, sastindzis.
- nemierīgs Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
- ātrgaitas Tāds, pa kuru var braukt lielā ātrumā.
- sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām ir vājš saistījums vai tas ir pārtraukts.
- aiztarkšķēt Tarkšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
- tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
- izbeigties Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam.
- rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties.
- nojukt Tikt pārtrauktam, nerealizēties (piem., par domām, psihiskām norisēm).
- pārtraukties Tikt pārtrauktam; izbeigties.
- pajukt Tikt pārtrauktam; nenotikt, netikt realizētam.
- aizsisties Tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piem., par elpu).
- pakļūt zem riteņiem tikt sabrauktam.
- saraukties Tikt sarauktam (par sejas daļu).
- plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
- uzdzīt Uzbraukt.
- uzdzīties Uzbraukt.
- uzrullēt Uzbraukt.
- psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
- izlīst Uzdīgt, izspraukties (par augiem).
- lēkt uz ecēšām Uztraukties, dusmoties.
- šūmēties Uztraukties, nervozēt.
- kreņķēties Uztraukties, raizēties.
- sakreņķēties Uztraukties, raizēties.
- iekaist Uztraukties, sadusmoties.
- iekarst Uztraukties, sadusmoties.
- uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu.
- kratīties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- braukāt Vairākkārt, bieži braukt, doties (kur).
- slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
- patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
- pabraukt Varēt (spēt) braukt.
- peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nobraukt gar (ko), garām (kam).
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
- ievilkt Velkot (kur iekšā), ritinot kopā u. tml., pārtraukt (ierīces) darbību.
- monokultūra Vienas lauksaimniecības kultūras audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā; kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tajā pašā zemes gabalā.
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- pieslīdēt Vienmērīgā, klusā gaitā pievirzīties, piebraukt.
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
- denonsēt Vienpusēji paziņot, ka tiek pārtraukts (piem., starptautisks līgums).
- piebrauciens Vienreizēja pabeigta darbība --> piebraukt (1).
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1); brauciens lejup.
- pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3); pārbraucot veiktais ceļa gabals, attālums.
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt; vieta (piemēram, uz ceļa, trases), kur jābrauc kalnup.
- brauciens Vienreizēja, paveikta darbība --> braukt.
- iebrauktuve Vieta, pa kuru var iebraukt (kur iekšā).
- iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
- nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem); atrasties kustībā šurp.
- klidzināt Virzīties, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni (parasti par zirgu); braukt ar zirgu, radot īsu, skanīgu troksni.
- izmalt Viscaur izbraukt, izdangāt.
- no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē; ļoti daudz.
- augs Viss, nepārtraukts (par kādu laika posmu).
- arvien Visu laiku, nepārtraukti; joprojām.
- no rīta līdz vakaram visu laiku, nepārtraukti.
- arvien vēl visu laiku, nepārtraukti.
- arvienu vēl visu laiku, nepārtraukti.
- noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.
- mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
- iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā).
raukt citās vārdnīcās:
LLVV