zibsnis
zibsnis -šņa, dsk. ģen. -šņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Zibens uzplaiksnījums.
PiemēriNebija ne pērkona grāviena, ne zibens zibšņa.
2.Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
PiemēriSpilgts gaismas zibsnis.
3.Mirklis, arī moments.
PiemēriAtmiņu zibsnis.
Stabili vārdu savienojumiAcis met zibšņus. Mest (acu) zibšņus.