Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šūmēties sarunvaloda
šūmēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; intransitīvs
1.Putot.
PiemēriDzēriens pēc atvēršanas ļoti šūmējas.
  • Dzēriens pēc atvēršanas ļoti šūmējas.
2.Uztraukties, nervozēt.
PiemēriTauta sāk šūmēties par nodokļiem.
  • Tauta sāk šūmēties par nodokļiem.
  • Par ko tu šūmējies?
Cilme:No lejasvācu schumen.