Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizrīties
aizrīties -rijos, -rijies, -rijas, pag. -rijos darbības vārds; atgriezenisks
1.Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē.
PiemēriSuns aizrijās ar kaulu.
  • Suns aizrijās ar kaulu.
  • pārnestā nozīmē "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
1.1.sarunvaloda Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
PiemēriMotors aizrijies.
  • Motors aizrijies.