Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizrunāties
aizrunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
PiemēriAizrunāties līdz vēlai naktij.
  • Aizrunāties līdz vēlai naktij.
  • Nu gan tu aizrunājies!
2.Ierunāties.
PiemēriIstabā kāds klusi aizrunājās.
  • Istabā kāds klusi aizrunājās.