Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
satramdīt
satramdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Ietramdīt, parasti ļoti; satraukt; sabiedēt.
PiemēriBērns ir nedrošs, satramdīts.
  • Bērns ir nedrošs, satramdīts.
  • Šāvienu troksnis satramda suņus visā apkārtnē.
  • konstrukcijā: salīdzinājuma konstrukcija Klase dūca kā satramdītu lapseņu pūznis.