sabiedēt
sabiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izraisās bailes; sabaidīt.
PiemēriSabiedēt pretimnācējus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
PiemēriNegribu sabiedēt, bet labāk aizej pie ārsta.