sabiezēt
sabiezēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
sabiezējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kļūt biezam vai biezākam (par šķidrumu, šķidru masu).
PiemēriEļļa sabiezē.
1.1.Kļūt blīvam, palielināties biezumā (par organisma audiem).
PiemēriVēnu sieniņas sabiezē.
2.Kļūt blīvam, necaurredzamam.
PiemēriMigla, mākoņi sabiezē.
2.1.Kļūt tumšam, necaurredzamam.
PiemēriPienāca vakars, sabiezēja krēsla.
2.2.Kļūt tumšam vai tumšākam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
PiemēriKrāsas sabiezēja piķa melnumā.
2.3.pārnestā nozīmē Kļūt intensīvam, spēcīgākam (parasti par ko negatīvu).
PiemēriSabiezē pretrunas.
3.Biezi saaugt (par augiem kādā vietā).
PiemēriNeļaut zālienam pārāk sabiezēt.
3.1.Saaugt biezākam (par apspalvojumu, apmatojumu).
PiemēriTuvojoties ziemai, mežacūkas kažoks sabiezē.
Stabili vārdu savienojumiGaiss sabiezē. Melni (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu).