sabirt
sabirt 3. pers. -birst, pag. -bira darbības vārds; intransitīvs
1.Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
PiemēriLapas sabirušas biezā slānī.
- Lapas sabirušas biezā slānī.
- Smiltis sabirst kaudzē.
- Kartupeļi sabirst kombaina bunkurā.
- Milti sabirst maisos.
- Zābakos sabiruši dažādi gruži.
1.1.pārnestā nozīmē Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
PiemēriSkolēni ātri vien sabirst autobusā.
- Skolēni ātri vien sabirst autobusā.
- Strazdi sabirst koka zaros.
2.Birstot, drūpot sadalīties (sīkās daļās).
PiemēriSabirt putekļos.
- Sabirt putekļos.
- Izkaltušie zaļumi sabirst pulverī.
- Stikls sabira sīkos gabaliņos.