sabiedrisks
sabiedrisks -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
sabiedriska -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
sabiedriski apstākļa vārds
sabiedriskums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Saistīts ar sabiedrību kādā no tās vēsturiskās attīstības posmiem.
PiemēriSabiedriskā iekārta.
Stabili vārdu savienojumiSabiedriski ekonomiskā formācija.
1.1.Tāds, kas attiecas uz sabiedrību, visu iedzīvotāju kopumu; tāds, kas saistīts ar cilvēka darbību sabiedrībā.
PiemēriSabiedriskā televīzija.
Stabili vārdu savienojumiSabiedriskais stāvoklis. Sabiedriskā doma.
2.Tāds, kas ko veic brīvprātīgi, bez atalgojuma; tāds, kas saistīts ar šādu darbību.
PiemēriSabiedriskais vides inspektors.
Stabili vārdu savienojumiSabiedriskās organizācijas.
3.Tāds, kam patīk bieža saskarsme ar citiem cilvēkiem; tāds, kas jūtas labi plašākā sabiedrībā.
PiemēriTēvs bija ļoti sabiedrisks.
3.1.joma: zooloģija Tāds, kas dzīvo savas sugas īpatņu grupā.
PiemēriBites ir sabiedriski kukaiņi.