Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
debloķēt
debloķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Pārtraukt, izbeigt (kā) blokādi, atjaunot (kā) funkcionēšanu.
PiemēriDebloķēt ceļus.
Cilme:No franču débloquer.