caurs
caurs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
caura -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kam ir caurums vai caurumi.
PiemēriCaurs spainis.
- Caurs spainis.
- Caura riepa.
- Cauras zeķes.
Stabili vārdu savienojumiCaurā vīle.
- Caurā vīle — dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
1.1.Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas.
PiemēriCaurs jumts.
- Caurs jumts.
Stabili vārdu savienojumiCaurs miegs. Caurs vēders.
- Caurs miegs sarunvaloda — trausls miegs, kad cilvēks bieži pamostas.
- Caurs vēders — sarunvaloda caureja.
1.2.Tāds, kam ir tukšums, dobums.
PiemēriKoks ar cauru vidu.
- Koks ar cauru vidu.
2.Nepārtraukti, visu laika posmu.
PiemēriStrādāt caurām dienām.
- Strādāt caurām dienām.
Stabili vārdu savienojumiCauru gadu.
- Cauru gadu — visu gadu.
Stabili vārdu savienojumiCaura galva.
- Caura galva idioma — sarunvaloda vāja atmiņa.