vālotājs
vālotājs [vâluôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
vālotāja [vâluôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → vālot.
2.formā: vīriešu dzimte Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
PiemēriPolijā ražots vālotājs.
- Polijā ražots vālotājs.
- Iegādāties vālotāju.