brīnums
brīnums lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, kas saistās ar pārdabisku spēku iejaukšanos; tas, kas ar prātu nav izskaidrojams.
PiemēriTicēt brīnumiem.
- Ticēt brīnumiem.
- Gaidīt brīnumus.
Stabili vārdu savienojumiBrīnumu pasakas.
- Brīnumu pasakas — pasakas ar daudziem fantastiskiem elementiem sižetā.
1.1.Ļoti neparasts, dīvains, grūti izskaidrojams notikums, parādība.
PiemēriAr slimnieku notika brīnums – viņš kļuva vesels.
- Ar slimnieku notika brīnums – viņš kļuva vesels.
- Piedzīvot īstus brīnumus.
2.Tas, kas izraisa apbrīnu, sajūsmu.
PiemēriArhitektūras, tehnikas brīnums.
- Arhitektūras, tehnikas brīnums.
- Ziedošā pļava bija īsts brīnums.
- Tas ir brīnums, cik daudz var paveikt cilvēks!
3.Ļoti liels pārsteigums.
PiemēriAiz brīnumiem ieplest acis.
- Aiz brīnumiem ieplest acis.
- Mute palika vaļā aiz brīnumiem.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) par brīnumu. Brīnumu lietas. Debess brīnumi. Tavu brīnumu! Zili (zaļi) brīnumi.
- (Kā) par brīnumu idioma — negaidīti, neparasti; pretstatā gaidītajam, parastajam.
- Brīnumu lietas idioma — neparasti, neticami notikumi.
- Debess brīnumi idioma — ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- Tavu brīnumu! idioma — saka par ko tādu, kas rada lielu izbrīnu, pārsteigumu.
- Zili (zaļi) brīnumi idioma — ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.