atteka
atteka [attȩka] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Upes gultnes daļa, ko no pamatgultnes atdala sala.
PiemēriUpē izveidojusies atteka.
- Upē izveidojusies atteka.
- Pārbrist atteku un nokļūt uz salas.
1.1.Upes vecās gultnes daļa, kas palikusi norobežota, upei mainot virzienu.
PiemēriAtteka ar stāvošu ūdeni.
- Atteka ar stāvošu ūdeni.
- Ezers izveidojies no upes attekas.