tālbraucējs
tālbraucējs lietvārds; vīriešu dzimte
tālbraucēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, kas ir ieguvis prasmi, tiesības veikt, vadīt tālus braucienus pa jūras vai sauszemes ceļiem.
PiemēriKuģa kapteinis un stūrmanis ir diplomēti tālbraucēji.
- Kuģa kapteinis un stūrmanis ir diplomēti tālbraucēji.
1.1.īpašības vārda nozīmē Tāds, kam ir tiesības veikt, vadīt tālus braucienus.
PiemēriTālbraucējs šoferis.
- Tālbraucējs šoferis.
- Ozoliņas kundzes vīrs bija tālbraucējs kapteinis, un laikā, kamēr Maija šeit dzīvoja, viņa namatēvu nebija redzējusi.
1.2.īpašības vārda nozīmē Tāds, ko izmanto tāliem braucieniem pa jūras un sauszemes ceļiem.
PiemēriTālbraucēja kuģa apkalpe.
- Tālbraucēja kuģa apkalpe.
- Tālbraucēju autobusu pietura.