Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
talants
talants vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
PiemēriKāds bagāts vīrs, dodoties ceļojumā, saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu: vienam kalpam piecus talantus, otram divus un trešajam vienu talantu.
2.Izcilas iedzimtas spējas, apdāvinātība (kādā nozarē).
PiemēriKomponista talants.
2.1.Cilvēks, kam piemīt šādas spējas.
PiemēriUz skatuves kāpa desmit jaunie talanti.
2.2.pārnestā nozīmē Prasme, spējas ko veikt, darīt.
PiemēriEs atklāju pie sevis jaunu talantu – spēju nazi mest.
Cilme:No grieķu talanton, latīņu talentum.