noņaudēt
noņaudēt 3. pers. -ņaud, pag. -ņaudēja darbības vārds; intransitīvs
noņaudēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vienu reizi ņaudēt un beigt ņaudēt.
PiemēriKaķēns žēli noņaud.
2.transitīvs Žēlabainā balsī pateikt (ko).
PiemēriViņa noņaudēja, ka nav naudas.